Artemuss Ogletrijs 

Artemus Ogletree noslēpums: fakti un galvenās teorijas


Kanzassitija, 1935. gada janvāris. Viesnīcas “President” gaitenī valdīja tā pati klusā, smagnējā gaisotne, kas vienmēr pavada nakts stundas lielpilsētā. Bet aiz durvīm ar numuru 1046 slēpās stāsts, kas pat rūdītākajiem policijas vīriem lika savilkt uzacis un aizdedzināt vēl vienu cigareti.

Jauns vīrietis, reģistrējies kā Roland T. Owen, ieradās bez čemodāna, bez smaida un, šķiet, arī bez pagātnes. Viņš ienāca viesnīcā kā ēna — un no tās izgāja tikai uz nestuvēm.

Kas viņš bija? No kā viņš bēga? Un kurš bija “Don”, kura vārds kā rēgs klīda pa numura tumšajām sienām?

Šis ir stāsts par slepkavību, kas notika aiz aizvērtiem aizkariem, un par noslēpumu, kas joprojām neatveras kā vecs, sarūsējis seifs.


Stāsts par Artemus Ogletree (pazīstamu arī kā “Roland T. Owen”) ir viens no savdabīgākajiem un tumšākajiem neatrisinātajiem noziegumiem 20. gadsimta sākuma Amerikā. Tas apvieno slēptu identitāti, dīvainu uzvedību viesnīcā, brutālu slepkavību un virkni mīklainu detaļu, kas līdz šai dienai nav pilnībā izskaidrotas.

Fakti un īsa hronoloģija

Ierašanās viesnīcā

    1. gada 2. janvārī jauns vīrietis ierodas “President Hotel” Kanzassitijā.

  • Viņš reģistrējas ar vārdu “Roland T. Owen”.

  • Līdzi ir tikai dažas personīgās lietas (ķemme, matu birste, zobu pasta), bez čemodāna.

  • Viņš lūdz numuru augšējos stāvos un saņem 1046. numuru.

Dīvainā uzturēšanās numurā 1046

  • Istabene un personāls pamana, ka:

    • numurā gandrīz vienmēr ir tumšs, aizkari aizvilkti;

    • viesis ir kluss, noslēgts, nervozs;

    • telefona klausule bieži ir noliekta nepareizi;

    • viņš sarunājas ar kādu “Don” – pa telefonu vai it kā numurā.

Noziegums

    1. gada 4. janvārī viesnīcas darbinieki, reaģējot uz dīvainu telefona līnijas stāvokli, ienāk numurā.

  • Viņi atrod vīrieti:

    • kailu, sasietu, ar vairākām sitienu un durtām brūcēm;

    • numurā ir asiņu pēdas uz sienām, dvieļiem, gultasveļas.

  • Cietušais vēl ir dzīvs, bet smagi ievainots; viņu nogādā slimnīcā.

    1. janvārī viņš mirst no savainojumiem.

Identitātes noskaidrošana

  • Sākotnēji viņš ir zināms tikai kā “Roland T. Owen”.

  • Policija izplata fotogrāfijas, bet ilgi neviens viņu neatzīst.

  • Vēlāk tiek noskaidrots, ka viņa īstais vārds ir Artemus Ogletree, 19 gadus vecs jaunietis no Alabamas.

  • Pēc viņa nāves māte saņem dīvainas vēstules, kas it kā rakstītas no Eiropas, bet stilā un saturā neatgādina viņas dēlu.

Galvenās teorijas par notikušo

1. Organizētā noziedzība un “Don”

Ideja: Artemus Ogletree bija iesaistīts kriminālās aprindās, un “Don” bija viņa priekšnieks, parādnieks vai kāds no organizētās noziedzības.

Argumenti par:

    1. gadu Kanzassitija bija pazīstama ar spēcīgu organizētās noziedzības klātbūtni.

  • Viesnīcas personāls vairākkārt dzirdēja, ka Ogletree runā ar “Don” – vārds, kas var būt gan personvārds, gan mafijas “dona” apzīmējums.

  • Viltots vārds, minimālas mantas un nervoza uzvedība varētu liecināt, ka viņš slēpjas vai ir kontrolēts.

Argumenti pret:

  • Nav publiski zināmu dokumentētu pierādījumu par viņa tiešu saistību ar konkrētu noziedzīgu grupējumu.

  • “Don” var būt arī parasts vārds vai iesauka, ne obligāti mafijas tituls.

  • Trūkst skaidra motīva – kāpēc tieši viņš būtu jānogalina šādā veidā.

2. Mīlas trijstūris un greizsirdība

Ideja: Noziegums bija saistīts ar romantisku konfliktu – mīlas trijstūri, greizsirdību vai nodevību.

Argumenti par:

  • Vēlākās dīvainās vēstules mātei, kas it kā rakstītas no Eiropas, varētu būt mēģinājums nosegt slepkavību un radīt iespaidu, ka viņš ir dzīvs.

  • Šāda veida slepkavībās bieži ir emocionāli motīvi – greizsirdība, nodevība, attiecību drāma.

  • Daži interpretē viņa noslēgto uzvedību un sarunas ar “Don” kā attiecību spriedzi, nevis tikai kriminālu konfliktu.

Argumenti pret:

  • Nav konkrētu pierādījumu par partneri vai partneriem, kas būtu iesaistīti.

  • Neviens konkrēts cilvēks nav identificēts kā iespējamais greizsirdīgais partneris.

  • Teorija balstās vairāk uz emocionālu loģiku, nevis uz dokumentētiem faktiem.

3. Izspiešana, šantāža un kontrole

Ideja: Ogletree varēja būt kādam parādā vai pakļauts šantāžai, un tikšanās viesnīcā bija daļa no šīs situācijas.

Argumenti par:

  • Viltots vārds un minimālas mantas var liecināt, ka viņš nevēlējās atstāt pēdas.

  • Dīvainā uzvedība numurā – tumsa, klusums, telefona problēmas – var norādīt uz bailēm un kontroli.

  • Sarunas ar “Don” var būt saistītas ar norādījumiem, draudiem vai izrēķināšanos.

Argumenti pret:

  • Nav publiski zināmu pierādījumu par konkrētiem parādiem, šantāžu vai finanšu problēmām.

  • Teorija ir ticama, bet paliek hipotētiska, jo trūkst tiešu dokumentu vai liecību.

4. Pašnāvība vai pašsakropļošana (agrīna policijas versija)

Ideja: Sākotnēji tika apsvērts, ka viņš pats varētu būt sev nodarījis savainojumus.

Argumenti par (kāpēc vispār tika apsvērta):

  • Dažos agrīnos ziņojumos minēts, ka viņš slimnīcā izteicies neskaidri par “strīdu ar kādu”.

  • Policija sākumā mēģināja izslēgt iespēju, ka nav bijis trešās personas.

Argumenti pret (kāpēc šī teorija praktiski tiek noraidīta):

  • Brūču raksturs – vairāki sitieni, durtas brūces, sasiešana – ir ļoti maz ticams kā pašnāvības mēģinājums.

  • Asiņu daudzums un izkārtojums numurā liecina par ilgstošu vardarbību, nevis vienu impulsīvu aktu.

  • Pašnāvības versija mūsdienu analīzē tiek uzskatīta par praktiski neiespējamu.

5. Slepena identitāte un bēgšana no pagātnes

Ideja: Ogletree bēga no kāda vai kaut kā – iespējams, no ģimenes, likuma, noziedzniekiem vai personīgām problēmām – un izmantoja viltotu identitāti.

Argumenti par:

  • Viltots vārds “Roland T. Owen”.

  • Minimālas mantas, bez čemodāna, it kā viņš nevēlētos atstāt pēdas.

  • Vēlākās vēstules mātei, kas acīmredzami nav rakstītas viņa stilā, liecina, ka kāds centās uzturēt ilūziju, ka viņš ir dzīvs un ceļo.

  • Tas var norādīt, ka kāds zināja viņa īsto identitāti un apzināti to slēpa.

Argumenti pret:

  • Nav skaidrs, no kā tieši viņš bēga.

  • Pat ja viņš slēpās, tas pats par sevi vēl neizskaidro slepkavības motīvu.

  • Teorija vairāk izskaidro viltoto identitāti, nevis pašu vardarbību.

6. “Don” kā centrālā figūra

Lai gan “Don” nav atsevišķa teorija, viņš ir atslēgas elements visās versijās:

  • Viņš var būt:

    • mafijas priekšnieks,

    • mīļākais vai partneris,

    • parādu piedzinējs,

    • kāds no pagātnes, no kura Ogletree bēga.

  • Fakts, ka “Don” nekad netika identificēts, padara lietu vēl mīklaināku.

  • Daudzas teorijas faktiski ir variācijas par tēmu: “Kas bija Don, un kāpēc viņš gribēja, lai Artemus Ogletree pazūd?”

Kopsavilkums: kas ir droši, un kas paliek miglā

Droši zināms:

  • Artemus Ogletree (reģistrēts kā “Roland T. Owen”) tika brutāli piekauts un nodurts viesnīcas numurā 1046.

  • Viņš izmantoja viltotu identitāti un uzvedās dīvaini un noslēgti.

  • Numurā bija ilgstošas vardarbības pazīmes, un pašnāvības versija ir praktiski izslēdzama.

  • Pēc viņa nāves kāds:

    • rakstīja vēstules viņa mātei, izliekoties par viņu,

    • apmaksāja bēres un nosūtīja ziedus anonīmi.

Kas paliek neskaidrs:

  • Kas īsti bija “Don”?

  • Vai motīvs bija noziedzīgs, romantisks, finansiāls vai personīgs?

  • Vai Artemus bija upuris, līdzdalībnieks vai bēglis no kāda lielāka stāsta?

Noslēguma piezīme

Artemus Ogletree lieta ir viens no tiem stāstiem, kur jo vairāk faktu tu zini, jo vairāk jautājumu rodas. Tā ir kombinācija no:

  • slēptas identitātes,

  • dīvainas viesnīcas drāmas,

  • brutālas slepkavības,

  • un cilvēkiem, kas pēc tam apzināti mēģināja radīt ilūziju, ka viņš joprojām ir dzīvs.



Hronoloģija – pierādītie fakti par Artemus Ogletree / “Roland T. Owen”

1935. gada 2. janvāris – ierašanās viesnīcā

  • ~13:20: jauns vīrietis ierodas President Hotel Kanzassitijā, reģistrējas kā “Roland T. Owen”.

  • Viņam līdzi tikai ķemme, matu birste un zobu pasta, bez čemodāna.

  • Lūdz iekšējo numuru augšējā stāvā → piešķir 1046. numuru.

2. janvāris – dīvaina uzvedība numurā 1046

  • Istabene pamana, ka:

    • aizkari aizvilkti,

    • gaisma vāja vai izslēgta,

    • viesis šķiet nervozs, noslēgts.

  • Vairākas reizes dzird sarunas ar kādu “Don” pa telefonu vai it kā numurā.

3. janvāris – “Don” un dīvainie zvani

  • Personāls dzird, ka viesis saka, lai “Don” atgriežas vēlāk.

  • Telefona klausule bieži noliekta, numurā valda tumsa, viesis gandrīz neko nepasūta.

4. janvāris – vardarbības kulminācija

  • No rīta viesnīcas darbinieki pamana, ka:

    • telefons atkal nav uzlikts pareizi,

    • uz durvīm ir “Do Not Disturb” zīme.

  • Kad beidzot ienāk numurā, viņi atrod:

    • vīrieti kailu, sasietu,

    • ar daudzām durtām un sitienu brūcēm,

    • asiņainas sienas, dvieļi, gultasveļa – vardarbība acīmredzami notikusi ilgākā laikā.

  • Viņš vēl ir dzīvs, bet smagi ievainots; tiek nogādāts slimnīcā.

5. janvāris – nāve un pēdējie vārdi

  • Slimnīcā viņš mirst no sitienu un durtu brūču kombinācijas.

  • Pirms nāves, uz jautājumu, kas to izdarījis, viņš it kā pasaka, ka to izdarījis “viens cilvēks”, ar kuru viņš “sastrīdējies”. (formulējums dažādos avotos nedaudz atšķiras, bet doma – viņš neapgalvo, ka tas būtu pašnāvības mēģinājums).

Pēc nāves – identitātes noslēpums

  • Ilgu laiku viņš ir zināms tikai kā “Roland T. Owen”.

  • Policija izplata fotogrāfijas, bet neviens viņu neatzīst.

  • Vēlāk, pateicoties mātes atpazīšanai un informācijai no citiem avotiem, tiek noskaidrots, ka viņa īstais vārds ir Artemus Ogletree, 19 gadus vecs jaunietis no Birmingemas, Alabamas.


Ziņot par pārkāpumu Uzzināt vairāk