Monētu, Reto monētu katalogs, Numismātikas retumi

Ir daudz monētu kolekcionāri, kuri meklē dažādas retas un īpašas monētas. Ja izdodas kaut kur atrast vai kā citādi iegūt kādu senu vai retu monētu, tad ar to var nopelnīt daudz naudas. Daudzi par to pat ikdienā neaizdomājas, bet ne tikai vecas un senas monētas var būt vērtīgākas nekā to nominālā vērtība. Arī mūsdienās ik pa laikam parādās dažādas retas un īpašas monētas. Bieži vien īpašas ir monētas, kurām ir kaut kāds brāķis

Vācijas 2 eiro monēta 2008. ,  brāķēta – attēlotajā Eiropas kartē valstis ir bez robežām. 30 000 eksemplāri.

Spāņu 2 eiro monēta,  brāķēta. Tā bija memoriālā monēta,  par godu 10 gadu valūtas gadadienai. Šoreiz brāķis ir tajā, ka aizmugures zvaigznes ir sakārtotas nesimetriski.Tirāža ap 8 miljoni,  brāķētās  70 līdz 100 tūkstoši

 2007. gadā izlaista monēta, kas veltīta Greisai Kellijai. Tādas monētas bija tikai 20 000 . Cena var svārstīties no 600 līdz 1000 eiro par vienu monētu.

īpaša1 centa monētu – tā izlaista Itālijā 2002. gadā. Monēta ir īpaša ar to, ka pēc izmēra ir tieši tikpat liela kā 2 centu monēta – brāķis. Šobrīd šāda viena centa monēta var maksāt pat 6000 eiro. 

1992.gadā izgatavot 20 santīmu partiju pasūtīja Vācijā. Kā jau visu "dzelteno" sīknaudu- no vara, niķeļa un cinka sakausējuma. Taču vācieši kļūdījās: daļu monētu viņi nokala no dzelzs sagatavēm, kas bija domāti Vācijas 10 feniņiem. Latvijas Bankā no sākuma brāķi nepamanīja un neparastie 20 santīmi nonāca apgrozībā. Tikai 1993.gada augustā, kad tika atklāta nesakritība (josta balta, bet, pats galvenais, monēta bija magnētiska), LB prezidents Einārs Repše izdeva rīkojumu "dienesta lietošanai" : monētu uzskatīt par likumīgu, 20 santīmu reta paveida maksāšanas līdzekli un pieņemt to bez ierobežojumiem.

Vērtīgi ir 1923. gadā kaltie 1 santīms, 2 santīmi un 5 santīmi, jo tie sastopami nelielā daudzumā. Viena santīma monēta patlaban maksā Ls 800, 2 santīmi – Ls 1500, bet 5 santīmi – jau Ls 2500.

Īpaši vērtīga ir 1924. gadā kaltā 2 latu monēta – dizaina paraugs, kas veidots Lielbritānijā. Monētas tirgus cena – apmēram Ls 3500

Reti sastopami ir 1937. gadā kaltie 2 santīmi. Tie bija tādā pašā svarā un lielumā kā toreizējie telefona žetoni. Lai nevajadzētu nomainīt telefona aparātus, vieglāk bija izņemt no apgrozības monētas. Patlaban šīs monētas maksā no Ls 30 līdz 50.

Arī izmainīts attēls var kļūt par vērtību, piemēram, 1992. gada divu latu monētas prove, kurai – citāda govs (ragu stāvoklis) un zālīte. Šīs monētas cena Ls 1000.

PSRS Monētas

 ir “nepareizās” monētas – kad viena monētas puse ir no īstās monētas, bet otra no kādas citas. 

pati interesantākā monētu - kļūdu grupa ir tā, kur monētas otrā pusē kļūdas pēc ir iekalts novecojis ģerbonis. Laika posmā no 1924. līdz 1957.gadam nomainījās četri PSRS ģerboņi. Tie atšķīrās ar diezgan ievērojamu detaļu – lentu skaitu, kas apzīmēja PSRS ietilpstošo republiku daudzumu.

Viena no numismātu interesējošām monētām ir 3 kapeikas un 20 kapeikas, kas izdotas no 1931. līdz 1934.gadam. Lieta tāda, ka PSRS nosaukums un ģerbonis 3 kapeiku monētai bija kalts uz priekšpuses (aversa), bet 20 kapeikām uz aizmugurējās (reversa) daļas. Kad kļūdas pēc 3 kapeiku monētas tika kaltas ar pēc diametram līdzīgās 20 kapeikas aversu, tad zem ģerboņa pierastās PSRS abreviatūras vietā varēja redzēt tukšumu, valsts nosaukuma uz monētas nebija vispār. Savukārt 20 kapeika ar 3 kapeikas ģerboni varēja lepoties ar dubultu valsts piederību katrā pusē – gan pilno nosaukumu, gan saīsinājumu. Izsoļu cena šādām monētām ar kļūdu sasniedz 100 tūkstošus rubļu un vairāk.

Padomju numismātikas beigu posms ir ievērojams ar diviem retiem desmit rubļu eksemplāriem, kaltiem divu metālu savienojumā. Pirmie izdoti 1991.gadā ar monogrammu MMD(ММД). To vērtība, kas norādīta kolekciju katalogos, ir 30 tūkstoši rubļu (apmēram 440 eiro). Otrie kaut kādā veidā izkalti jau iepriekš, ar uzrakstu PSRS Banka un 1992.gada skaitli. Tos ikviens numismāts labprāt iegādāsies par 15 000 rubļiem (apmēram 220 eiro).

1942.gada 10 un 15 kapeiku vērtību, kuras katra ir vērta aptuveni 15 000 Krievijas rubļu (ap 220 eiro), var izskaidrot šādi: pēc tam, kad monētu kaltuve pārcēlās no Ļeņingradas (Pēterburgas) uz Urāliem, Krasnokamsku, kara laika apstākļos uzreiz neizdevās uzsākt pilnvērtīgu nepieciešamo monētu kalšanu. Nākamajā gadā monētu kalšana nostabilizējās. Rezultātā 1942.gada 10 un 15 kapeiku monētas kļuva par vienām no visretākajām monētām visā to nominālu kalšanas vēsturē.

Pašas zināmākās, un jāsaka, visretāk satopamās un dārgākās PSRS monētas ir visi 1947.gada nomināli. Lai gan izkala vairāk nekā 500 miljonus monētu, tās visas tika pārkausētas. Kāds tam iemesls, var tikai minēt. Skaidrs bija viens - jaunais pēckara PSRS ģerbonis ar 16 lentām (apstiprināts 1946.gadā) parādījās uz monētām tikai 1948.gadā.

1958.gada monētu komplekts. Tajā pie jau pierastajiem nomināliem pievienojas arī 2, 3 un 5 rubļu monētas. 1961.gada naudas reformu iesākumā bija paredzēts veikt jau 1958.gadā. Monētas bija izkaltas jau pietiekamā daudzumā, lai nomainītu esošo monētu masu un tiktu nosūtītas visām reģionālajām bankām. Bet kaut kas nenotika pēc plāna, un komandas "Atvērt maisus!" vietā tika saņemta norāde tos sūtīt atpakaļ.

Neskatoties uz to, daļa 1,2,3 un 10 kapeiku monētu tomēr nokļuva apgrozībā. Vienkapeikas un divkapeikas vidēji var maksāt ap 150 000 rubļu (apmēram 2200 eiro), trīskapeikas 60 000 (876 eiro) un 10 kapeikas aptuveni 40 000 rubļu (585 eiro). Cenas par pārējām 1958.gada monētām ir ievērojami augstākas - līdz pat 3,5 miljoniem rubļu (apmēram 51 145 eiro)!