Žurnāls nosaucis piecus no šiem cilvēka dabas likumiem, kuri izpaužas visspilgtāk.

Pirmais ir 1955.gadā formulētais Pārkinsona likums, kurš skaidro, kāpēc vienmēr ir tik daudz darba. Ierēdnis un vēsturnieks Sirils Pārkinsons savulaik formulēja, ka darba apjomi izplešas, lai aizpildītu tā izpildīšanai atvēlēto laiku. Viņš savus secinājumus pamatoja ar statistikas datiem, un ideju apstiprināja matemātiķi.

Turklāt Pārkinsons arī izvirzīja "trivialitātes likumu", kas nosaka, ka laiks, kuru organizācija patērē jautājuma apspriešanai, ir apgriezti proporcionāls tā svarīgumam. Viņš norādīja, ka neviens neuzdrošinās izteikties svarīgos jautājumos, baidoties, ka maldās, taču ikviens ir gatavs izklāstīt savas domas par mazsvarīgiem jautājumiem.

Otrs "The New Scientist" minētais likums ir "studenta sindroms" - pieradums ķerties pie darba pēdējā brīdī pirms nodošanas termiņa. Studentu sindroms ir tik izplatīts, ka daži projektu vadības speciālisti iesaka neatvēlēt daudz laika konkrētiem projektiem, jo darbinieki tik un tā darba sākšanu atliks līdz pēdējam brīdim.

Trešais ir Pareto princips, kurš nosaka, ka "20% piepūles dod 80% rezultātu, bet pārējie 80% - tikai 20% rezultātu". Šī proporcija pastāv daudzās jomās. Tā, piemēram, lielākajā daļā valstu 80% īpašumu pieder 20% iedzīvotāju, savukārt lielākajā daļā sistēmu tikai 20% iespējamo iemeslu izraisa 80% seku.

Privātās kompānijas bieži izmanto Pareto principu - uzņemas pildīt svarīgākos 20% darbu, par ko saņem 80% no visas apmaksas.

Brūsa Salema hipotēze minēta kā ceturtais likums, ka nosaka, ka izglītība inženierzinātnēs ir labvēlīga augsne uzskatiem, ka pasauli radījis Dievs. Šī hipotēze nav pierādīta, taču zinātnieki Diego Gambeta un Stefens Hercogs nesen demonstrēja, ka inženierzinātņu augstskolu absolventi ir vairāk tendēti uz reliģiozitāti nekā citu augstskolu beidzēji. Viņi kā piemēru minēja faktu, ka islāma ekstrēmistu organizācijās visvairāk ir inženieru.

Māsas-Garro likums attiecas uz futurologu prognozēm. Ja futurologs apsola drīzus zinātnes un tehnikas brīnumus, nosaucot konkrētu laiku, tad, visdrīzāk, tā arī notiks viņa dzīves nogalē 70 gadu vecumā. Tā dēvētais "Māsas-Garro punkts" ir laiks, kad futurologa dzīves laikā īstenojas viņa izteiktās prognozes.