<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>lokijs - Ziņas</title>
        <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/</link>
        <description>lokijs - Ziņas</description>
                    <item>
                <title>Vienas dienas soma mazam pārgājienam.</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/4707252/vienas-dienas-soma-mazam-pargajienam</link>
                <pubDate>Sun, 24 Nov 2024 11:11:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div&gt;apskatīsim, ko ņemt līdzi un kā sagatavoties vienas dienas pārgājienam.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;1. Pārgājienu mugursomas – pamatu pamats&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Izvēlies mugursomu, kas ir pietiekami ietilpīga, lai varētu salikt visas nepieciešamās lietas, bet ne pārāk liela, lai tā nebūtu pārāk smaga. Ideāla izmēra mugursoma šādam pārgājienam būtu aptuveni 20-30 litru tilpuma. Pārliecinies, ka soma ir ērta un ar polsterētām siksnām. Ideāli, ja soma ir arī ūdens droša, tad nebūs jāsatraucās par pēkšņu lietu, upes šķēršošanu vai somas nolikšanu uz zemes. Alternatīva ir ūdensdroša maisa izmantošana lietām kas atrodas somā. Tas dod iespēju, izmantojot vairākus ūdensdrošos maisus, sadalīt lietas pa kategorijām, lai nav jāmeklē zeķes pa visu somu, bet var izvilkt no mazā maisiņa ar uzrakstu &quot;Zeķes&quot;&quot;&amp;nbsp;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;2. Ko ņemt līdzi vienas dienas pārgājienā?&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Apģērbs un apavi&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Slāņveida apģērbs: Rudenī laikapstākļi var būt mainīgi, tāpēc vislabāk ir ģērbties slāņos, lai varētu pielāgoties temperatūras izmaiņām.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Pamatkārta: Apakškārta, kas ir tuvu ķermenim, piemēram, termoveļa vai sintētisks krekls, kas izvada mitrumu prom no ādas.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Vidējā kārta: Siltuma nodrošināšanai — viegls džmperis, kam piemīt termoregulējošas īpašības. Labi, ja tam ir augsta apkakle, kas var pasargāt no vēja.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Ārējā kārta: Vēja un ūdens necaurlaidīga jaka (vēlams ar kapuci), lai pasargātu no lietus un vēja. Ja pārgājiens būs vienkāršā apvidū, tad var izvēlēties garāku jaku, kas nosedz ķermeni pat līdz ceļiem. &lt;/div&gt;&lt;div&gt;Bikses: Izvēlies ātri žūstošas, elastīgas bikses, kas neierobežo kustības. Izvairies no kokvilnas, jo tā lēni žūst un kļūst neērta slapja stāvoklī.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Apavi: Stabilitātei un aizsardzībai vislabāk izvēlēties pārgājienu zābakus vai stingrus sporta apavus ar labu protektoru. Tie palīdzēs tikt galā ar slapjām takām un slideniem ceļiem, kas rudenī var būt bieži sastopami.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Zeķes: Vilnas vai sintētiskās zeķes, kas novērš mitruma uzkrāšanos un uztur pēdas siltas. Ir vērts somā ielikt rezerves zeķu pāri, gadījumam ja vienas samirkst.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Cepure un cimdi: Rudenī var būt vēss, īpaši no rīta vai vakarā, tāpēc cepure un plāni cimdi būs labs papildinājums.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Pamatlietas somā&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Ūdens: Vismaz 1–2 litri ūdens. Tā var būt arī silta tēja. Dzērienu var papildināt ar medu, kas dos papildus enerģiju. Dzērienu noteikti ieteicams pildīt savā pudelē, nevis izmantot vienreizējās veikalā nopērkamās pudeles.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Uzkodas un viegls ēdiens: Enerģijai un uzturam noderēs rieksti, žāvēti augļi, enerģijas batoniņi, siers, šokolāde vai sviestmaizes. Pārliecinies, ka ēdiens ir viegli pārnēsājams un ātri apēdams.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Pirmās palīdzības aptieciņa: Iekļauj pārsienamos materiālus, plāksterus, antiseptiskos salvetes un zāles, ko regulāri lieto.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Lukturītis vai galvas lampa: Īpaši svarīgi, ja plāno doties uz pārgājienu agrā rītā vai vakarpusē, kad ātri satumst. Atceries, rudenī un ziemā diennakts gaišais laiks ir krietni īsāks.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Lietusmētelis vai pončo: Pat tad, ja prognoze sola saulainu dienu, labāk būt gatavam pēkšņam lietum. lieliski, ja ir pieejam viegla un kopakta lietus jaka, ko vari ielikt somā.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Mobilo telefonu un ārējo akumulatoru: Lai saglabātu sakarus un nodrošinātu, ka tālrunis neizlādējas dienas gaitā. Visai elektronikai ieteicams izmantot ūdensdrošu maku, lai tā nesamirkst.&amp;nbsp;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Karte un kompass: Lai gan daudzos gadījumos mobilā tālruņa navigācija ir pietiekama, klasiskās metodes nekad nenākpar ļaunu. Var gadīties, ka pārgājiena maršrutā nav mobilie sakari. Tādēļ ir labi jau mājās telefonā lejuplādēt karti, lai vari to apskatīt arī “ofline” režīmā.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Sēdekļa paliktnis vai neliela sega: Lai varētu apsēsties uz zemes vai auksta/slapja soliņa bez diskomforta.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Papildu lietas (atkarībā no apstākļiem)&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Sauļošanās krēms un lūpu balzams: Lai gan rudenī saule nav tik spēcīga, UV stari joprojām var būt kaitīgi.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Insektu atbaidīšanas līdzeklis: Rudenī to var būt mazāk, bet atsevišķās vietās tie joprojām var būt problēma.&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;div&gt;3. Kā pareizi sakrāmēt pārgājienu mugursomas?&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Smagākās lietas liec tuvu mugurai: Tas palīdzēs nodrošināt labāku līdzsvaru un mazāk noslogos plecus.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Vieglākas lietas uz somas ārpusi: Vieglie priekšmeti, piemēram, rezerves apģērbs vai uzkodas, var atrasties tālāk no muguras.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Biežāk lietojamās lietas pieejamās vietās: Lietusmēteli, karti, uzkodas vai telefonu novieto somas augšējā daļā vai sānu kabatās, lai ātri piekļūtu. Lieliski, ja ir soma, kurai ir pieejamas ārējās kabatas dzērienu pudelei.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;4. Sagatavošanās un pārbaude pirms došanās&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Pārbaudi laika prognozi un pārliecinies, ka tava apģērba un somas satura izvēle atbilst gaidāmajiem apstākļiem.&amp;nbsp;&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Pārliecinies, ka tavi apavi ir iestaigāti, lai izvairītos no tulznām un diskomforta.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Uzliec somu un pārliecinies, ka tā ir ērti nostiprināta un svars ir vienmērīgi sadalīts.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Pastāsti draugam vai ģimenes loceklim kur plāno doties un kad būsi atpakaļ. Tas var palīdzēt dažādās kritiskās situācijās.&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Dodies dabā!&lt;/div&gt;&lt;div&gt;Kad Tava un draugu pārgājienu mugorsomas ir gatavas, tad ir jādodās dabā! Rudens pārgājienam Latvijā ir nepieciešama rūpīga sagatavošanās, lai pārliecinātos, ka esi gatavs dažādiem laikapstākļiem. Pareizi sakrāmēta mugursoma, slāņveida apģērbs un atbilstoši apavi palīdzēs tev izbaudīt rudens ainavas bez diskomforta un neparedzētām situācijām.&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&amp;nbsp;Lai aizraujošs un veiksmīgs pārgājiens!&lt;/p&gt;&lt;div&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Cilvēka dabu nosaka pieci likumi</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/1197884/cilveka-dabu-nosaka-pieci-likumi</link>
                <pubDate>Sun, 21 May 2017 20:06:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;article__lead&quot; style=&quot;&quot;&gt;Cilvēka daba tāpat kā daba kopumā ir pakļauta nemainīgiem likumiem, raksta žurnāls &quot;The New Scientist&quot;. Kā norāda izdevums, daudzgadīgi novērojumi un pētījumi ļauj spriest par cilvēka uzvedības paredzamību, kas ir maz saistīts ar cilvēka gribu.&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;article__body&quot; style=&quot;&quot;&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Žurnāls nosaucis piecus no šiem cilvēka dabas likumiem, kuri izpaužas visspilgtāk.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Pirmais ir 1955.gadā formulētais Pārkinsona likums, kurš skaidro, kāpēc vienmēr ir tik daudz darba. Ierēdnis un vēsturnieks Sirils Pārkinsons savulaik formulēja, ka darba apjomi izplešas, lai aizpildītu tā izpildīšanai atvēlēto laiku. Viņš savus secinājumus pamatoja ar statistikas datiem, un ideju apstiprināja matemātiķi.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Turklāt Pārkinsons arī izvirzīja &quot;trivialitātes likumu&quot;, kas nosaka, ka laiks, kuru organizācija patērē jautājuma apspriešanai, ir apgriezti proporcionāls tā svarīgumam. Viņš norādīja, ka neviens neuzdrošinās izteikties svarīgos jautājumos, baidoties, ka maldās, taču ikviens ir gatavs izklāstīt savas domas par mazsvarīgiem jautājumiem.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Otrs &quot;The New Scientist&quot; minētais likums ir &quot;studenta sindroms&quot; - pieradums ķerties pie darba pēdējā brīdī pirms nodošanas termiņa. Studentu sindroms ir tik izplatīts, ka daži projektu vadības speciālisti iesaka neatvēlēt daudz laika konkrētiem projektiem, jo darbinieki tik un tā darba sākšanu atliks līdz pēdējam brīdim.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Trešais ir Pareto princips, kurš nosaka, ka &quot;20% piepūles dod 80% rezultātu, bet pārējie 80% - tikai 20% rezultātu&quot;. Šī proporcija pastāv daudzās jomās. Tā, piemēram, lielākajā daļā valstu 80% īpašumu pieder 20% iedzīvotāju, savukārt lielākajā daļā sistēmu tikai 20% iespējamo iemeslu izraisa 80% seku.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Privātās kompānijas bieži izmanto Pareto principu - uzņemas pildīt svarīgākos 20% darbu, par ko saņem 80% no visas apmaksas.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Brūsa Salema hipotēze minēta kā ceturtais likums, ka nosaka, ka izglītība inženierzinātnēs ir labvēlīga augsne uzskatiem, ka pasauli radījis Dievs. Šī hipotēze nav pierādīta, taču zinātnieki Diego Gambeta un Stefens Hercogs nesen demonstrēja, ka inženierzinātņu augstskolu absolventi ir vairāk tendēti uz reliģiozitāti nekā citu augstskolu beidzēji. Viņi kā piemēru minēja faktu, ka islāma ekstrēmistu organizācijās visvairāk ir inženieru.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Māsas-Garro likums attiecas uz futurologu prognozēm. Ja futurologs apsola drīzus zinātnes un tehnikas brīnumus, nosaucot konkrētu laiku, tad, visdrīzāk, tā arī notiks viņa dzīves nogalē 70 gadu vecumā. Tā dēvētais &quot;Māsas-Garro punkts&quot; ir laiks, kad futurologa dzīves laikā īstenojas viņa izteiktās prognozes.&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>HAKERI PIRMO REIZI INFICĒJUŠI &#039;APPLE&#039; DATORUS AR VĪRUSU-IZSPIEDĒJU</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/799151/hakeri-pirmo-reizi-inficejusi-apple-datorus-ar-virusu-izspiedeju</link>
                <pubDate>Mon, 07 Mar 2016 16:00:00 +0000</pubDate>
                <description>Kibernoziedzinieki aizvadītajā nedēļas nogalē, izmantojot programmatūru ar nosaukumu &quot;KeRanger&quot;, uzbrukuši &quot;Apple&quot;&quot; izstrādāto &quot;Mac&quot; datoru lietotāju datiem, šifrējot tos un pieprasot izpirkuma maksu, ziņo aģentūra &quot;Reuters&quot;&lt;hr class=&quot;moze-more-divider&quot;&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Kā liecina &quot;Palo Alto Networks Inc.&quot; izmeklētāju rīcībā esošā informācija, tas ir pirmais gadījums, kad ar šādu metodi uzbrukts &quot;Mac&quot; lietotājiem.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;Trīs dienas pēc kaitnieciskā koda saņemšanas programma sāk šifrēt lietotāja datus un pieprasīt par tiem 400 dolāru izpirkuma maksu kriptovalūtā.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;&quot;Apple&quot; pārstāvji norāda, ka kompānija uzsākusi risinājumu meklēšanu, kas apturētu plašāku problēmas izplatīšanos. Tostarp atsaukts digitālais sertifikāts, kas ļauj instalēt attiecīgo programmatūru. Savukārt &quot;Transmission&quot; īpašnieki izlaiduši atjaunoto un attīrīto programmas versiju 2.91.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;&quot;KeRanger&quot; pieder pie tās programmatūru grupas, kas atbilst &quot;ransomware&quot; (&quot;ransom&quot; tulkojumā no angļu valodas - izpirkums).&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Sliktākās 2015. gada paroles!</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/748048/sliktakas-2015-gada-paroles</link>
                <pubDate>Sun, 24 Jan 2016 11:06:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p style=&quot;&quot;&gt;&lt;strong&gt;SplashData ir sagatavojuši ikgadējo sarakstu ar viegli uzminamām pagājušā gada parolēm. Tās ir paroles, kuras ir bijušas vispopulārākās no diviem miljoniem paroļu, kas nozagtas dažādās datu bāzēs.&lt;br&gt;Varbūt šķiet, ka parole “1qaz2wsx” ir neuzminama, taču patiesībā tā nav – jo tās ir pirmās divas kolonnas datora klaviaturā.&lt;/strong&gt;&lt;br&gt;&lt;strong&gt;SplashData iesaka interneta lietotājiem un mājas lapu uzturētājiem izvēlēties drošākas un grūtāk uzminamas paroles.&lt;/strong&gt;&lt;br&gt;&lt;strong&gt;Protams, ka ir tādi cilvēki, kas pat nepūlās savas paroles iegaumēt, jo 1) vajadzīgo paroļu ir daudz un 2) datora klaviatūra piedāvā labu labās izvēles.&lt;br&gt;Piemēram, 123456 un “password” ir divas biežāk lietotās paroles (jau kopš 2011. gada, kad SplashData sāka apkopot vieglāk uzminamās paroles). Tāpat neiesaka izmantot paroles, kuras ir saistītas ar aktuālajām filmām un mūziku, piemēram, “starwars”, “solo” and “princess”.&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;&lt;strong&gt;Nedrošākās/vieglāk uzminamās paroles 2015. gadā:&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;1.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;123456&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(nemainīgi)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;2.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;password&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(nemainīgi)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;3.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;12345678&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;( bija 4. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;4.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;qwerty&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 5. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;5.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;12345&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 3. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;6.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;123456789&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(nemainīgi)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;7.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;football&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 10. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;8.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;1234&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 7. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;9.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;1234567&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 11. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;10.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;baseball&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 8. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;11.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;welcome&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;12.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;1234567890&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;13.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;abc123&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 14. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;14.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;111111&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 15. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;15.&lt;strong&gt;&amp;nbsp;1qaz2wsx&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;16.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;dragon&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 9. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;17.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;master&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 19. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;18.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;monkey&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 12. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;19.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;letmein&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(bija 13. vietā)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;20.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;login&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;21.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;princess&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;22.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;qwertyuiop&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;23.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;solo&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;24.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;passw0rd&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;25.&amp;nbsp;&lt;strong&gt;starwars&lt;/strong&gt;&amp;nbsp;(jauna)&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;&quot;&gt;&lt;strong&gt;Mājas lapā&amp;nbsp;&lt;a href=&quot;http://www.drosaparole.lv/&quot; style=&quot;outline: 0px; transition: background-color 0.15s linear, color 0.15s linear;&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;drosaparole.lv&lt;/a&gt;&amp;nbsp;var pārbaudīt, cik droša ir izvēlētā parole, nosakot, cik ilgs laiks būtu nepieciešams vidējam hakerim, lai to uzlauztu!&lt;/strong&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>ASV uzplaukst ofisiem pielāgotu luksusa auto tirgus</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/548034/asv-uzplaukst-ofisiem-pielagotu-luksusa-auto-tirgus</link>
                <pubDate>Tue, 18 Aug 2015 12:37:33 +0000</pubDate>
                <description>Bagātajās ASV pilsētās arvien lielāku popularitāti iegūst ofisa vajadzībām pieskaņoti luksus auto. Daudziem uzņēmējiem automašīnas - biroji ir nepieciešamība, ņemot vērā katastrofālos sastrēgumus tādās pilsētās kā Losandželosa un Ņujorka. Turklāt ofisu iekārtošana automašīnā kļūst arī lētāka, pateicoties tehnoloģiju attīstībai.&lt;p&gt;Lai pasaules megapolēs nokļūtu līdz īstajam ofisam, turīgākie un aizņemtākie cilvēki arvien vairāk&amp;nbsp; domā par atsevišķu portatīvo ofisu. Tādās megapolēs kā Losandželosa ar ātro dzīves ritumu un milzīgajiem sastrēgumiem tā daudziem ir nepieciešamība, ja vien nav vēlme pārvākties uz dzīvi pie darba galda:&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&amp;nbsp;&lt;i&gt;„Lai normāli funkcionētu Losandželosā, kur satiksme pat labākajās dienās ir absolūti neizturama, laiks jāizmanto optimāli,” skaidro uzņēmējs Marks Heimens.&lt;/i&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;„Mūsu laikmetā klienti pieprasa atbildes uz viņu jautājumiem nekavējoties. Ja es atrodos uz lielceļa pie stūres, es vienkārši nevaru pievērsties darbam, zaudēju laiku un klientus,” uzsver Heimens.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;Uzņēmumi kā “Becker Automotive&quot; parūpējas par to, lai amerikāņiem ierasti lielie džipi, kas no ārpuses īpaši neizceļas, no iekšpuses vairāk atgādinātu privāto lidmašīnu nevis automašīnu.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;Cena ir liela, taču, kā liecina uzņēmuma sešu mēnešu garā rinda, bagāto un aizņemto 13 miljonu apdzīvotajā Losandželosā netrūkst. Cenas ir ievērojamas - sākot no 100 000 līdz 0,5 miljoniem ASV dolāru, taču, daudzuprāt, tas nav tik dārgi kā varētu domāt, ja salīdzina ar jahtām un privātajām lidmašīnām. Turklāt par šo naudu bagātnieki iegūst daudz drošāku auto, kurš aprīkots ar visjaunākajām tehnoloģijām.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-11122.mozfiles.com/files/11122/large_c051.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;&lt;i&gt;„Zināmā mērā pēc globālās ekonomiskās krīzes luksusa tirgus atguvās diezgan strauji, tā kā šajā segmentā ir vairāk klientu nekā iepriekšējos gados. Tomēr tas ir arī saistīts ar tehnoloģiju attīstību,” norāda luksusa auto tirgus pazinējs Beilijs Bernārs.&lt;/i&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;„Dažādas iekārtas kā „Ipad” un „Iphone” kļūst arvien mazākas un vieglākas, šīs tehnoloģijas var vieglāk iekārtot salonos un kopējais komforta līmenis kļūst augstāks. Viena lieta, protams, ir privātās lidmašīnas un mega -jahtas, taču tagad tehnoloģija kļuvusi tāda, ka to var pārcelt arī uz auto pasauli,” atzīst eksperts.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;Tas, ka Kalifornijā ir tirgus šādām automašīnām nav nekāds pārsteigums – ja Kalifornijas štats būtu valsts, pēc iekšzemes kopprodukta lieluma&amp;nbsp;tas ierindotos astotajā vietā pasaulē, apsteidzot tādas valstis kā Kanādu, Itāliju, Krieviju un vairāk nekā viena miljarda cilvēku apdzīvoto Indiju.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;box-sizing: border-box;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>«CTB Locker» vīruss</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/339516/ctb-locker-viruss</link>
                <pubDate>Wed, 28 Jan 2015 06:32:29 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Uz Latvijas e-pasta lietotāju adresēm izsūtītajām mēstulēm ar tēmu «Neapmaksāts rēķins» vai «Sūdzība par rēķinu» uzķērušies vairāki desmiti cilvēku, sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja «Cert.lv» speciālists Gints Mālkalnietis.&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Viņš skaidroja, ka šis vīruss ticis tēmēts uz grāmatvežiem un, kā zināms, mūsdienās informācija, kas atrodas datoros, nereti ir daudz vērtīgāka nekā paši «dzelži».&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Mālkalnietis skaidroja, ka datu zaudēšana var pilnībā paralizēt darbu, piemēram, grāmatvežiem.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Viņš norādīja, ka cilvēkiem, kas uzķērušies, nevajadzētu maksāt datu izpirkuma maksu, jo tādā veidā tiek atbalstīta turpmākā vīrusu izstrāde. Viņš aicināja mēģināt atgūt datus ar citām metodēm.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Mālkalnietis sacīja, ka vajag uzmanīties no failiem ar dubultu paplašinājumu piemēram «nosaukums.pdf.exe» - tas nozīmē, ka nosaukumā ir divi punktiņi. Šāds fails norāda uz faktu, ka tur kaut kas nav tīrs, tāpēc nekādā gadījumā šādu failu nevajadzētu vērt vaļā.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;«Viena neuzmanīga kustība spēj nodarīt lielus zaudējumus,» sacīja «Cert.lv» speciālists.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Jau vēstīts, ka, atverot mēstules pielikumā esošo failu, dators tiek inficēts ar «CTB Locker» vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus. Vīruss izplatās caur failu apmaiņas vietnēm, tādām kā failiem.lv, files.inbox.lv un lejup.lv.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Pēc «Cert.lv» rīcībā esošās informācijas, mēstules izsūtītas desmitiem tūkstošu e-pasta lietotāju Latvijā. Vīrusa izplatības upuri ir gan privātpersonas, gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Datorvīruss pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu. Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču «Cert.lv» neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;outline: 0px; margin-top: 1em !important; margin-bottom: 1em !important; font-stretch: normal !important;&quot;&gt;«CTB Locker» vīruss Latvijā tiek izplatīts kopš 2014.gada nogales. Izspiedējvīrusa profilaksei var palīdzēt vienīgi datu rezerves kopijas. Aicinām pievērst uzmanību failu paplašinājumiem – nekādā gadījumā neveriet vaļā nezināmus failus ar .exe un .scr paplašinājumiem. Arī zip arhīvs var saturēt kaitnieciskus failus ar šādiem paplašinājumiem.&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Ekstrēmais Elvis Preslijs</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/305841/ekstremais-elvis-preslijs</link>
                <pubDate>Mon, 29 Dec 2014 11:44:06 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div&gt;Kāds ekstrēmists tērpies rokmūzikas karaļa Elvisa Preslija tērpā nolec no Preses nama jumta. Nemēģiniet to atdarināt mājās, jo šos trikus veic profesionāļi.&amp;nbsp;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Lai visiem drošs un panākumiem bagāts 2015 ( kazas) gads. Esiet savas dzīves noteicēji.&amp;nbsp;&lt;/p&gt;&lt;div&gt;&lt;iframe src=&quot;http://www.youtube.com/embed/FsU1f4NNr5E&quot; height=&quot;360px&quot; width=&quot;640px&quot; style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;&lt;/iframe&gt;&lt;br&gt;&lt;/div&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Par valsts bankas apkrāpšanu - adekvāts sods</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/64329/par-valsts-bankas-apkrapsanu---adekvats-sods</link>
                <pubDate>Mon, 26 May 2014 13:00:55 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div class=&quot;article-lead&quot; itemprop=&quot;description&quot; style=&quot;&quot;&gt;Irānā pieredzēta lielākā banku apkrāpšanas lieta kopš 1979.gada islāma revolūcijas - miljardieris Amirs Mansurs Arija par 2,6 miljardu ASV dolāru izkrāpšanu no valsts bankas svētdien ticis sodīts ar nāvi pakarot, vēsta portāls &quot;GulfToday.ae&quot;.&lt;/div&gt;&lt;div id=&quot;bodyText&quot; class=&quot;article-body&quot; itemprop=&quot;articleBody&quot; style=&quot;&quot;&gt;&lt;p&gt;Mansurs Arija, kuram piederēja akcijas 35 Irānas uzņēmumos, ar banku apkrāpšanu sācis nodarboties 2007.gadā. Miljardieris &quot;Bank Saderat&quot; iesniedzis viltotus dokumentus, lai saņemtu kredītu, par kuru iegādājies akcijas valsts uzņēmumos, piemēram, vadošajā Irānas metālapstrādes kompānijā &quot;Khuzestan Steel&quot;.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Miljardiera advokāti paziņojuši, ka spriedums par nāves sodu nācis negaidīti, par tā iespējamību neesot bijuši nekādi signāli. Arī pats nāvessods, neraksturīgi līdzīgām tiesas prāvām, pēc sprieduma pasludināšanas izpildīts ļoti ātri.&lt;/p&gt;&lt;div id=&quot;relatedA&quot;&gt;&lt;div class=&quot;article-custom-title&quot; style=&quot;text-transform: uppercase;&quot;&gt;&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Mansurs Arija gan neesot bijis vienīgais, kas saņēmis sodu. Kopumā uz apsūdzētā sola sēdušies 39 krāpnieki, no kuriem četriem piespriests nāves sods, savukārt 35 bankas krāpniecībā iesaistītie saņēmuši sodu - 25 gadus cietumā.&lt;/span&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;/div&gt;&lt;span style=&quot;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Ja ir laba fantāzija tad ne to vien izdomāsi</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/47938/ja-ir-laba-fantazija-tad-ne-to-vien-izdomasi</link>
                <pubDate>Tue, 08 Apr 2014 19:23:50 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span style=&quot;&quot;&gt;&lt;span class=&quot;moze-huge&quot;&gt;Ja Jūs nevarat iesūdzēt sistēmu, Jūs vienmēr varat iesūdzēt sevi!&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;&quot;&gt; 1995. gadā Roberts Lī Broks iesniedza tiesā prasību pats pret sevi, pieprasot 5 miljonus $ (vairāk nekā 3,5 miljonus EUR). Viņš apgalvoja, ka ir pārkāpis savas civilās un reliģiskās tiesības, atļaujot sev piedzerties un izdarīt noziegumu. Vīrieti aizturēja un ievietoja Indianas štata uzvedības korekcijas centrā. Broks apgalvoja, ka vēlas samaksāt šo summu sev, bet tā kā bija bez darba, lūdza, lai valsts to samaksā viņa vārdā, jo ir taču valsts aizbilstamais. Šī prasība, protams, tika noraidīta.&amp;nbsp;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Nostradama mūsdienu versija -  Artūrs Klārks</title>
                <link>http://lokijs.mozello.lv/jaunumi/zinas/params/post/47111/</link>
                <pubDate>Thu, 25 Jul 2013 05:47:49 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p&gt;Neviens no gaišreģiem jau savas dzīves laikā nav guvis tik lielu 
ievērību, kādu guvis angļu rakstnieks Artūrs Klārks (1917. gada 16. 
decembris – 2008. gada 19. marts), kurš sava vairāk nekā 90 gadus garā 
mūža pēdējās desmitgades dzīvoja Šrilankā. 1999. gadā karaliene 
Elizabete II piešķīra viņam bruņinieka titulu, un tādējādi Artūrs Klārks
 pagaidām kļuvis par vienīgo fantastikas rakstnieku, kurš ieguvis 
tiesības uz uzrunu “ser”, raksta žurnāls “Planētas Noslēpumi”.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Viņa veiktajās prognozēs pārsteidzošākais ir tas, ka vairums no tām 
patiešām piepildās, turklāt tieši paredzētajā laikā. Un, atšķirībā no 
lielākā vairuma citu futurologu, Artūra Klārka pareģojumi vienmēr bijuši
 visnotaļ skaidri un precīzi formulēti. Ir pietiekami daudz viņa veikto,
 konkrētam datumam piesaistīto un patiešām notikušo prognozēto lietu, 
piemēram: satelītu sistēmas izvietojums ģeostacionārajā orbītā, 
starptautiskā tīmekļa parādīšanās, atomenerģētikas un automātikas 
attīstība, antibiotiku un skaitļojamo mašīnu progress, panākumi mākslīgā
 saprāta radīšanā, cilvēka izkāpšana uz Mēness, tostarp arī cilvēka 
klonēšana. Arī izcelšanās uz Marsa datums Klārkam sakritis ar 
pusplānprātīgā ASV prezidenta Džordža Buša juniora projektiem.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Protams, interesanti uzzināt, ko gan lieliskais futūrisma pīlārs 
pareģojis mūsu 21. gadsimtam. Vispirms jāpiebilst, ka Artūrs Klārks 
savulaik izteicis vēlēšanos savu 100. dzimšanas dienu atzīmēt kosmiskajā
 viesnīcā, jo tieši uz to brīdi arī būšot pilnībā izvērsta starptautiskā
 kosmiskā stacija un nostiprinājies kosmiskais tūrisms. Absolūti 
paradoksāla, bet kārtējo reizi pilnībā iespējama šķiet Artūra Klārka 
prognoze par to, ka līdz 2016. gadam pasaulē būs likvidētas visas 
valūtas, tās aizstājot ar vienotu, universālu ekvivalentu, ko dēvēs par &lt;em&gt;kilovatstundu&lt;/em&gt;…&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;“Patiesībā jau neviens nav spējīgs pareģot nākotni. Es vienmēr esmu 
izmisīgi pretojies centieniem pielipināt man “gaišreģa” zīmotni. Man 
labāk patiktu cits termins – ekstrapolētājs. Viss, ko esmu centies 
izdarīt, ir tieksme iedomāties nākotnes iespējamo notikumu izklājumu. 
Taču jebkura, pat vislieliskākā, pareģošana var pārvērsties absurdā, ja 
pēkšņi iejauksies kāds pilnībā negaidīts notikums vai principiāli jauns 
izgudrojums. Atcerieties: prognožu lasīšana ir bīstama jūsu veselībai! 
Es gandrīz esmu pārliecināts par termiņiem un datumiem. Notikumi un 
tehniskie risinājumi jau šodien ir ieplānoti, un, ja vien nenotiks kaut 
kas sevišķi ekstraordinārs, viss notiks tieši tad un tā, kā esmu 
paredzējis. Mani intuīcija nekad nepieviļ, lai gan ir virkne prognožu, 
kurās es ļoti būtu gribējis kļūdīties!”&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šos vārdus teicis lieliskais fantastikas rakstnieks Artūrs Klārks. 
Lūk, viņa superfutūristisko prognožu apkopojums, sākot ar 2014. gadu.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2014. gads&lt;/strong&gt; – orbītā atklās pirmās kosmiskās viesnīcas.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2015. gads&lt;/strong&gt; – pilna vielas atoma uzbūves kontrole, spēja no citiem metāliem iegūt zeltu, absolūts alķīmijas triumfs.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2016. gads&lt;/strong&gt; – vienotās pasaules valūtas –&lt;em&gt; kilovatstundas&lt;/em&gt; ieviešana.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2020. gads&lt;/strong&gt; – mākslīgais intelekts sasniegs cilvēka 
intelekta līmeni, uz Zemes līdzās pastāvēs divu veidu saprāts, taču 
viens no tiem attīstīsies ātrāk par otru. Kurš? To Artūrs Klārks nav 
norādījis.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2021. gads&lt;/strong&gt; – cilvēka izkāpšana uz Marsa.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2023. gads –&lt;/strong&gt; dinozauru klonēšana no DNS struktūras, sīkākie dinozauru sugas pārstāvji nomainīs sardzes suņus.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2025. gads&lt;/strong&gt; – maņu orgānu funkcionēšanas mehānismu 
atklāšana, kam sekos iespēja nomainīt cilvēkam degunu, ausis, ādu un pat
 acis ar efektīviem mākslīgajiem orgāniem.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2040. gads&lt;/strong&gt; – iespēja izveidot jebkādu priekšmetu un 
vielu molekulāros dublikātus, no ceļmalas dubļiem varēs izgatavot 
pārtikas produktus, apģērbu, briljantus; rūpniecība būs zaudējusi jēgu, 
cilvēks pilnībā atdosies mākslai, izglītībai un izklaidei.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2045. gads&lt;/strong&gt; – noslēgta dzīves cikla izveidošana ar absolūtu pašnodrošināšanu un dzīvības aprites atkritumu pilnu apriti.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2050. gads&lt;/strong&gt; – masveida cilvēku iesaldēšana; būdama krioniskajā miegā, cilvēce dosies nākotnē.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2051. gads&lt;/strong&gt; – pazeminātas gravitācijas apmetņu ierīkošana uz Mēness.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2090. gads&lt;/strong&gt; – jauna ledus laikmeta iestāšanās; 
cilvēce intensīvi sadedzina visus degvielas krājumus, lai speciāli 
izraisītu siltumnīcas efektu.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;2095. gads&lt;/strong&gt; – tādu aparātu radīšana, kas spēj sasniegt gaismas ātrumam līdzvērtīgu ātrumu…&lt;/p&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>